ceturtdiena, 2011. gada 18. augusts

Vārda valkātāja

Nakts uzkritusi virsū pasaulei. Dzīvoklī, kurā mitinos, valda vien klusuma skaņas, dzīvo būtņu elpu pavadā vadātas. Viegli nočīkst durvis, ar šo skaņu uzrunādamas graciozo būtni, kas veikli kā medniece, kas ir viņas slēptā būtība, pieceļas. Kājas, mīkstiem spilveniem, atduras pret parketa grīdu, viņas soļi- vēl klusāki par šo sadursmi, bet klusumam tie vienalga palīdz pāršķelties vēlreiz. Mājvietā ielavās ēna, kas saskaras ar jau pie durvīm gaidošās kaķu lēdijas mesto ēnojumu, nododot pirmo sveicienu. Šai ēnai sekoju es, jo tā ir mana. Pretī sagaida un manī raugās no kāpņu telpas mākslīgā apgaismojuma apžilbuši, samiegojušies smaragdi un neizsakāms miers, ko Viņa izstrāvo.
  ”Estella?”- ir vārds, kurš kā ūdens lāse lēni notek no manām lūpām. Viņas vārds. Dots par godu kādam no manai sirdij tuvākajiem literatūras diždarbiem.
  Man atsaucas samtains ņaudiens, melnām pūkām klātais augums graciozi pieglaužas manām kājām. Tikpat flirtējoša dāma, kā Dikensa radītais literārais tēls. Taču arī tikpat viltīga un asa,  nu jau otru viņas spilgtāko personības iezīmi nodod spēlītes ar manas rokas okupēšanu.
  Reiz kaut kur lasīju, ka kaķi esot eņģeļi. Vai es būtu savējo pārvērtusi dēmonā, izvēloties tieši šādu vārdu, zinot, ka vārds ietekmē personību?
  Taču tieši šāda Viņa jo tuvāka man. Tuvāka Viņa, kamēr tik mīļais literārais darbs sācis zaudēt vērtību, neļaujot vairs sevi izbaudīt tik ļoti kā agrāk, jo nu jau ar personvārdiem citādas asociācijas, ne vairs ar rakstnieka radīto, bet savā dzīvē aktuālo šāda vārda valkātāju. Priekš manis zudis vesels tēls no romāna. Kāda vairs lasīšana starp rindiņām, kāda lasīšana vispār... grāmatai gluži kā izplēsta katra otrā lapa.
  Nākošreiz varbūt nepiešķirt no literatūras pasaules aizgūtu vārdu svarīgām personām savā dzīvē, lai cik skaists arī tas nebūtu, un lai cik valdzinoša nešķistu autora apcerētās personas būtība. Daiļdarbi šādi izbalē. Vismaz priekš manis.

P.S. Par spīti visam, es nenožēloju un man patīk, ka toreiz, kad pirmoreiz turēju Tevi rokās, no ielu dzīves un ziemas nežēlastības paglābtā kaķu dvēselīt, nodēvēju Tevi tieši par Estellu. Mīlu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru